Cilvēks atklāj suni
Konrāds Lorencs
Konrāds Lorencs
Cilvēks atklāj suni
Apvārsnis
Izcilais dabas pētnieks, dzīvnieku novērotājs un psihologs Konrāds Lorencs savās grāmatas dzīvi un saistoši stāsta par cilvēka četrkājainajiem draugiem, modina lasītājā mīlestību uz dzīvo dabu, sniedz daudz vērtīgu zināšanu.
Latviešu lasītājs jau iepazinies ar K. Lorenča grāmatu «Viņš runāja ar zvēriem, putniem un zivīm». Grāmata «Cilvēks atklāj suni» autors pievērsies cilvēka vistuvākajam draugam — sunim — un jautājumiem, kas saistīti ar cilvēka un suņa savstarpējām attiecībām.
Grāmatu ar interesi izlasīs katrs, kam tuva daba un kas mi! dzīvniekus.
No angļu valodas tulkojusi Ņina Krilova
GUNARA BINDES vāks un prettituls
Attēlus zīmējusi ANNIJA EIZENMENGERE un AUTORS
Izdots saskaņa ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu
(g) Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1976
Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
AUTORA PRIEKŠVĀRDS IZDEVUMAM KRIEVU VALODĀ
Ir pagājis jau krietns laika posms, kopš es uzrakstīju abas manas nelielās populārās grāmatiņas par dzīvniekiem — «Ķēniņa Zālamana gredzens» un «Cilvēks atklāj suni». Sacerēt šos darbus mani mudināja galvenokārt vēlēšanās dalīties ar lasītāju savās domās un tieksme izteikt savus uzskatus, kā ari sašutums, ko mani izraisa daudzās (oti vājās «populārzinātniskās» grāmatas, kuras var radīt bērniem un nespeciālistiem nepareizu priekšstatu par dzīvnieku izturēšanos.
Tāpēc, izklāstot savus novērojumus, es pirmām kārtām centos attēlot objektīvo patiesību tikpat precīzi kā speciālā zinātniskā rakstā. Taču, izskaidrojot faktus, it sevišķi dzīvnieka izjūtas un ricibu, es šajās plašām aprindām domātajās grāmatās, kurās ar lasītāju runāju nevis kā zinātnieks ar zinātnieku, bet kā cilvēks ar cilvēku, uzskatīju sevi par tiesīgu pastāstīt par savām pārdomām un pieņēmumiem. Tā ir vienigā «vaļība», ko es al[āvos un kas ir nepieciešama, lai pareizā gaismā parādītu lasītajam augstākos dzīvniekus, bet konkrēti šajā grāmatā — suņus tādus, kādus es viņus uztveru un saprotu, — kā mūsu dzives līdzgaitniekus, kā mūsu draugus. Un patiesi, kāpēc gan šis divas sugas — Homo sapiens un Canis (amiliaris — lai nesaistītu ista draudzība?
Mani sevišķi iepriecina fakts, ka šī mana grāmata pat suņiem iznāk krievu valodā. Manuprāt, tas liecina, ki aug padomju lasītāju interese par pētījumiem etoloģijā.
Abas manas populārās grāmatas — «Ķēniņa Zālamana gredzens» un «Cilvēks atklāj suni» — var uzlūkot par nelieliem un visai pieticīgiem ievadiem etoloģijā. Es to varu apgalvot tāpēc, ka pazīstu daudzus dabaszinātniekus, kas tieši pēc šo grāmatiņu izlasīšanas pievērsuši uzmanību mūsu zinātnei.
Es uzdrīkstos cerēt, ka manu grāmatu tulkojumi krievu valodā vairos interesi par etoloģiju. Padomju Savienībā ir jau vairāki šīs jaunās zinātnes redzami pārstāvji, no kuriem es vispirms gribētu minēt L. Krušinski un šīs grāmatas zinātnisko redaktoru K. Fabri.
Ķ. Lorencs
Cilvēks atklāj suni
Apvārsnis
Izcilais dabas pētnieks, dzīvnieku novērotājs un psihologs Konrāds Lorencs savās grāmatas dzīvi un saistoši stāsta par cilvēka četrkājainajiem draugiem, modina lasītājā mīlestību uz dzīvo dabu, sniedz daudz vērtīgu zināšanu.
Latviešu lasītājs jau iepazinies ar K. Lorenča grāmatu «Viņš runāja ar zvēriem, putniem un zivīm». Grāmata «Cilvēks atklāj suni» autors pievērsies cilvēka vistuvākajam draugam — sunim — un jautājumiem, kas saistīti ar cilvēka un suņa savstarpējām attiecībām.
Grāmatu ar interesi izlasīs katrs, kam tuva daba un kas mi! dzīvniekus.
No angļu valodas tulkojusi Ņina Krilova
GUNARA BINDES vāks un prettituls
Attēlus zīmējusi ANNIJA EIZENMENGERE un AUTORS
Izdots saskaņa ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu
(g) Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1976
Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
AUTORA PRIEKŠVĀRDS IZDEVUMAM KRIEVU VALODĀ
Ir pagājis jau krietns laika posms, kopš es uzrakstīju abas manas nelielās populārās grāmatiņas par dzīvniekiem — «Ķēniņa Zālamana gredzens» un «Cilvēks atklāj suni». Sacerēt šos darbus mani mudināja galvenokārt vēlēšanās dalīties ar lasītāju savās domās un tieksme izteikt savus uzskatus, kā ari sašutums, ko mani izraisa daudzās (oti vājās «populārzinātniskās» grāmatas, kuras var radīt bērniem un nespeciālistiem nepareizu priekšstatu par dzīvnieku izturēšanos.
Tāpēc, izklāstot savus novērojumus, es pirmām kārtām centos attēlot objektīvo patiesību tikpat precīzi kā speciālā zinātniskā rakstā. Taču, izskaidrojot faktus, it sevišķi dzīvnieka izjūtas un ricibu, es šajās plašām aprindām domātajās grāmatās, kurās ar lasītāju runāju nevis kā zinātnieks ar zinātnieku, bet kā cilvēks ar cilvēku, uzskatīju sevi par tiesīgu pastāstīt par savām pārdomām un pieņēmumiem. Tā ir vienigā «vaļība», ko es al[āvos un kas ir nepieciešama, lai pareizā gaismā parādītu lasītajam augstākos dzīvniekus, bet konkrēti šajā grāmatā — suņus tādus, kādus es viņus uztveru un saprotu, — kā mūsu dzives līdzgaitniekus, kā mūsu draugus. Un patiesi, kāpēc gan šis divas sugas — Homo sapiens un Canis (amiliaris — lai nesaistītu ista draudzība?
Mani sevišķi iepriecina fakts, ka šī mana grāmata pat suņiem iznāk krievu valodā. Manuprāt, tas liecina, ki aug padomju lasītāju interese par pētījumiem etoloģijā.
Abas manas populārās grāmatas — «Ķēniņa Zālamana gredzens» un «Cilvēks atklāj suni» — var uzlūkot par nelieliem un visai pieticīgiem ievadiem etoloģijā. Es to varu apgalvot tāpēc, ka pazīstu daudzus dabaszinātniekus, kas tieši pēc šo grāmatiņu izlasīšanas pievērsuši uzmanību mūsu zinātnei.
Es uzdrīkstos cerēt, ka manu grāmatu tulkojumi krievu valodā vairos interesi par etoloģiju. Padomju Savienībā ir jau vairāki šīs jaunās zinātnes redzami pārstāvji, no kuriem es vispirms gribētu minēt L. Krušinski un šīs grāmatas zinātnisko redaktoru K. Fabri.
Ķ. Lorencs
年:
1976
出版社:
Zinātne
言語:
latvian
ファイル:
FB2 , 1.83 MB
IPFS:
,
latvian, 1976